Jaunumi

Aktīvie projekti

Pēdējo reizi atjaunināts 2026. gada 31. oktobrī

Izstrādē

v3: pilnīgs kvalitātes nodrošināšanas rīku komplekts

2026. gada 27. septembris

Pirmizrāde konferencē DrupalCon Europe 2026

Galvenās jaunās funkcijas

• Pārbaužu kodols apvienots ar Sa11y. Jaunais kopīgi izstrādātais noteikumu kopums satura pārbaužu pamatkopai pievieno izstrādātāju pārbaudes, kontrasta pārbaudi un lasāmības novērtējumu.
• Daudzvalodu atbalsts
• Pielāgotu pārbaužu veidotājs
• Informācijas paneļa uzturēšanas rīki
• Vietnes rāpināšanas rīks jaunu rezultātu pievienošanai.
• Ļauj noteiktu pārbaužu (vai šis PDF ir pieejams?) brīdinājumus noraidīt visas vietnes mērogā noteiktām lomām.
• Sadalīta konfigurācija: atsevišķa, uz lomām balstīta testēšana un atskaišu skati izstrādātājiem un satura autoriem.

Un, iespējams, pats svarīgākais projekta nākotnei:

• Saņemts grants, lai izveidotu šo atbalsta organizāciju, kas palīdzēs esošajiem lietotājiem un finansēs darbu pie nākotnes projektu idejām.

v2: noraidījumi un atskaites

2023. gada 2. marts

Pirms diviem gadiem mēs iepazīstinājām ar Editoria11y pieejamības pārbaudītāju — lietošanai gatavu Drupal vietņu spraudni, kas autoriem sniedz automātisku, tūlītēju atgriezenisko saiti un noderīgus padomus satura uzlabošanai.

Mēs domājām, ka tas apmierinās līdz šim neapmierinātu vajadzību. Visi esošie risinājumi bija noderīgi tikai pēc apmācības un rūpīgas lietošanas, un pieredze bija parādījusi, ka mēģinājumi apmācīt un uzraudzīt tūkstošiem satura autoru lielā organizācijā nav efektīvs veids, kā risināt šo problēmu. Bijām pārliecināti: lai programma gūtu panākumus, tai jābūt ļoti automatizētai un, pamanot biežāk pieļautās kļūdas, satura autoriem jāsniedz pieklājīga „apmācība īstajā brīdī”.

Tas nostrādāja.

Princeton universitātē tas lielā mērā mainīja manas saziņas virzienu uz pretējo. Platformās, kur tas bija uzstādīts, mēs no vienveidīgu e-pastu sūtīšanas satura autoriem ar lūgumu uzlabot alternatīvo tekstu, saites vai virsrakstus pārgājām uz jautājumu saņemšanu no satura autoriem — kā uzlabot savu tekstu, lai tas netiktu tik bieži atzīmēts.

Ārpus mūsu organizācijas reakcija bija sajūsma:

Pašpietiekamu padomu rakstīšana

v1 padomos izmantojām pieeju „kopsavilkums un detaļas”: īss problēmas skaidrojums un saite uz sīkāku informāciju.

Salīdzinājumā ar izstrādātājiem domātajiem rīkiem tas bija uzlabojums: padomi bija īsi un skaidri. Taču lēmums par to, uz kurieni veidot saiti, vienmēr sagādāja problēmas. Vairāki valsts iestāžu un augstākās izglītības lietotāji uzskatīja par vajadzīgu pārveidot padomus, lai noņemtu saites uz Princeton dokumentāciju, un tas viņiem radīja papildu darbu. Tāpēc noklusējuma padomus pārrakstījām tā, lai tie būtu pašpietiekami un ar iekļautiem piemēriem.

Atšķirība starp sarkanajiem brīdinājumiem (noteiktām problēmām) un dzeltenajiem brīdinājumiem (iespējamām problēmām) izrādījās mulsinoša un reizēm kaitinoša.

Tāpēc dzeltenos brīdinājumus pārveidojām par „manuālajām pārbaudēm”, lai precizētu to nozīmi, un pievienojām pogas, ar kurām autori var noraidīt brīdinājumus. „Ignorēti” brīdinājumi tiek paslēpti tikai tai personai, kura noklikšķināja pogu; brīdinājumi, kas „atzīmēti kā OK”, tiek paslēpti visiem vietnes redaktoriem. Vietnes administratori var izvēlēties, kam ir atļauta katra no šīm darbībām.

Informācijas paneļa izveide

Vietņu īpašnieki bieži žēlojās, ka rīks lieliski atrod problēmas visā vietnē, taču nav iespējams apskatīt visas vietnes atskaiti.

Pārrakstītajā versijā ir iespēja sinhronizēt atradumus ar vietnes datubāzi. Tagad vietņu īpašnieki var pārlūkot atradumus pēc lapas vai problēmas, pārskatīt, kuras problēmas ir ignorētas vai atzīmētas kā OK, un atjaunot problēmu, ja viņi tam nepiekrīt!

V2 koda apskats izstrādātājiem

V2 tika gandrīz pilnībā pārrakstīta. Dažas no jaunajām funkcijām:

• Atbrīvošanās no jQuery atkarības ļauj to uzstādīt vairākās platformās un divkārt uzlabo veiktspēju.
• Tagad pārbaudītāju var konfigurēt tā, lai tas pārbaudītu vairākas neatkarīgas lapas daļas (piemēram, raksta saturu un lapas kājeni).
• Tagad pārbaudītājs var testēt elementus ēnu DOM iekšienē, ko izmanto dažādi tīmekļa komponenti un JavaScript bibliotēkas.
• Daudzi jauni parametri atvieglo integrāciju ar platformām, piemēram, ļauj automātiski ignorēt visas problēmas noteiktās lapās noteiktiem lietotājiem, ja viņi nav atbildīgi par šo lapu saturu, bet tomēr var vēlēties apskatīt rezultātus pēc pieprasījuma.
• Tagad pārbaudītājam ir vairākas pamata tēmas un parametri krāsu pielāgošanai.
• Automatizēta testēšana palīdz novērst koda regresijas.

A11yTalks 2024

2024. gada 11. jūnijs

Drupal GovCon 2023

2023. gada 27. oktobris

DrupalCamp NJ 2023

2023. gada 28. marts

v1: iekļautā palīdzība

2021. gada 11. marts

Augsti pieejama tīmekļa satura veidošana ir sarežģīta, un parasti tā sākas ar lielu apmācību daudzumu.

No ierastām praksēm jāatsakās:

• Tabulas nevajadzētu izmantot viltus kolonnu veidošanai
• Pamatteksts nav jācentrē vai jāizlīdzina abās malās
• Nevajadzētu paļauties uz tikai vizuālu formatējumu (fonta biezumu un izmēru), lai nodotu nozīmi lietotājiem, kuri saturu varbūt klausās vai skata „lasītāja režīmā”

Jaunas prakses jāveicina:

• Attēliem nepieciešams kontekstā jēgpilns alternatīvais teksts
• Lapām nepieciešama īsta struktūra
• Saitēm jābūt ar jēgpilniem nosaukumiem

Protams, daļu mūsu apmācību rīkojam tāpēc, ka mācām jaunas koncepcijas, taču kādā brīdī jāuzdod jautājums: cik liela daļa no jaunu prasmju nepieciešamības rodas tāpēc, ka koncepcijas ir jaunas, un cik liela — tāpēc, ka ieviešam jaunas prasības, neatjauninot savus rīkus? Tas, ka kaut kas ir jauns, nenozīmē, ka tas nevar būt intuitīvs.

Mācības no pareizrakstības vēstures

1. fāze: vaino autoru

Kopš rakstītās vēstures sākuma līdz pat 1980. gadu sākumam mēs vainojām autoru, ja tas kādu vārdu uzrakstīja kļūdaini. Atbildība iemācīties pareizi rakstīt gūlās uz autora pleciem.

Kā cilvēks varēja uzlabot savu pareizrakstību? Tas izklausīsies pazīstami:

1. Apmeklēja apmācības pie privātskolotājiem vai klasē
2. Saņēma apgūšanai sarakstus, vadlīnijas un vārdnīcas — tradīcija, kas sniedzas līdz senajām māla plāksnēs iegrieztajām ķīļrakstu vārdnīcām.

2. fāze: vaino vārdnīcu

Taču 1980. gados kaut kas mainījās; sauksim to par „pareizrakstības 2. fāzi”. Populārākajās tekstapstrādes programmās tika ieviesta pareizrakstības pārbaude.

Un kas notika ar vainošanas spēli? Gandrīz vienā naktī vaina pārgāja uz rīku:

• Nezini, kā uzrakstīt vārdu? Uzmini un ceri, ka atradīsies atbilstība. Ja neatradīsies, vaino vārdnīcu.
• Lieto īstu vārdu, ko vārdnīca atzīmē, jo to nepazīst? Pakurni un izlem, vai ignorēt pasvītrojumu vai ar peles labo pogu pievienot vārdu vārdnīcai.

Vai pareizrakstības pārbaude izlaboja visu mūsu pareizrakstību? Noteikti ne. Taču tā palīdzēja. Un tā lielu daļu sloga un atbildības pārcēla no autora uz mašīnu.

Tomēr tas vēl nebija beigas…

3. fāze: vaino satura veidošanas rīku

Pēdējie gadi atnesuši vēl vienu soli uz priekšu: datori ir sākuši rakstīt pareizi mūsu vietā:

• Paredzošie algoritmi cenšas uzminēt nākamo vārdu, nākamo frāzi, varbūt pat veselu atbildi īsziņā.
• Automātiskās formatēšanas rīki cenšas pārvērst zvaigznītes, skaitļus un burtus sarakstos, īskodus — īpašās rakstzīmēs un emocijzīmēs utt.
• Diktēšanas rīki cenšas atpazīt nozīmi, lai izvēlētos starp homonīmiem.

Un kurš tiek vainots, kad tas izgāžas? Rīks!

Sociālo mediju apkopotāji dievina apkaunojošus ekrānuzņēmumus ar izsaucienu „Es taču to negribēju teikt!”.

Editoria11y ir solis ceļā uz 2. fāzi

Savās apmācībās daudz runājam par testēšanu un iepazīstinām ar vairākiem visai labiem testēšanas rīkiem. Neviens no tiem nespēj atrast visu: tādas lietas kā „izvairīšanās skaidrot koncepcijas ar krāsu vai telpiskām norādēm” jāpārbauda cilvēkam; rīki parasti atrod nedaudz mazāk par pusi no vietnes faktiskajām problēmām. Tomēr rīki ļoti labi atrod daudzas biežas kļūdas redakcionālajā saturā.

Tomēr ir trīs problēmas:

1. Vairums ir manuāli rīki. Satura veidotājam jābūt iemācītam tos lietot, satura rakstīšanas laikā jāatceras, ka tie pastāv, un pabeidzot jāatceras tos palaist. Šie trīs kļūmes punkti kopā noved pie tā, ka liela daļa (lielākā daļa?) satura paliek nepārbaudīta.
2. Tie atzīmē pārāk daudz. Tie norāda ne tikai uz autora tikko pieļautajām kļūdām, bet arī uz dizainera radītajām krāsu problēmām, izstrādātāja radītajām tehniskajām problēmām, informatīviem nolūkiem paredzētiem struktūras elementiem utt. Tas paaugstina latiņu apmācībām: autoriem ne tikai jāizprot rīks, bet arī jāiemācās ignorēt viltus pozitīvu rezultātu sarakstu vai pavisam reālas lietas, kuru labošana nav viņu atbildība šodien, rakstot tieši šo rakstu.
3. Automatizētajiem rīkiem parasti ir paradigma „rāpini vietni, apmeklē informācijas paneli”. Arī tas paredz, ka autors ir apmācīts apmeklēt informācijas paneli un atcerēsies to izdarīt.

Tāpēc Princeton universitāte nolēma izveidot ko jaunu: vietnē integrētu, automātisku pārbaudītāju, kas skatītos tikai uz biežākajām redakcionālajām kļūdām.

Būt automātiskam ir… grūti.

1. Automātiskajiem pārbaudītājiem jābūt smalkjūtīgiem: ja tie ir pārāk uzstājīgi, tie pārtrauc darbu un kaitina autoru. Ja tie ir pārāk pieklājīgi, tie var kļūt par viegli ignorējamu fona troksni.
2. Automātiskajiem pārbaudītājiem jābūt ļoti ātrdarbīgiem: ja to darbības laikā lapa raustās vai aizķeras, autori sāks tos ienīst un atspējos.
3. Automātiskajiem pārbaudītājiem nepieciešami iesācējiem saprotami padomi. Daudziem autoriem šī būs pirmā reize, kad viņi dzird par marķējumu, struktūru un valodu, kas padara viņu saturu pieejamāku. Brīdinājumiem jābūt vienkāršā, netehniskā valodā, ar praktiskiem ieteikumiem satura uzlabošanai.

Tāpēc sākām ar šiem mērķiem tuvāko rīku, ko varējām atrast: Sa11y no Toronto Metropolitan University. Pārņēmām tā pārbaužu arhitektūru un lietotājam draudzīgo pieeju ar informācijas paneli un rīka padomiem, un pusgadu pielāgojām rīku tā, lai pārbaudes vienmēr darbotos automātiski, optimizējām veiktspēju, pilnveidojām rīka padomus un izveidojām garu konfigurācijas iespēju sarakstu, ar kuru izstrādātājs to var ātri pielāgot jebkurai platformai.

Lūk, kā tas izskatās šodien:

Kad autors ir pieteicies savā vietnē, Editoria11y pārslēgs katrā lapā norāda problēmu skaitu un veidu (viss kārtībā, nepieciešamas manuālas pārbaudes, atrastas iespējamas problēmas). Noklikšķinot var parādīt izcēlumus un padomus tieši saturā. Ja kļūda ir jauna, jo autors skatās tikko rediģētu lapu, panelis atveras automātiski.

2021. gada martā tas nozīmē, ka vairāk nekā 400 Princeton vietņu automātiski pārbauda:

• Labu dokumenta struktūru
  • Izlaistus virsrakstu līmeņus
  • Tukšus virsrakstus
  • Ļoti garus virsrakstus
  • Aizdomīgi īsus citātu blokus, kas patiesībā varētu būt virsraksti.
• Teksta alternatīvas
  • Attēlus bez alternatīvā teksta
  • Attēlus, kuru alternatīvais teksts ir faila nosaukums
  • Attēlus ar ļoti garu alternatīvo tekstu
  • Alternatīvo tekstu, kas satur liekus vārdus, piemēram, „attēls ar” vai „foto ar”
  • Attēlus saitēs, kuru alternatīvais teksts, šķiet, apraksta attēlu, nevis saites mērķi
  • Iegultas vizualizācijas, kurām parasti nepieciešama teksta alternatīva
• Nozīmīgas saites
  • Saites bez teksta
  • Saites, kuru nosaukums ir faila nosaukums
  • Saites, kas nosauktas tikai ar vispārīgu tekstu: „noklikšķiniet šeit”, „uzziniet vairāk”, „lejupielādēt” utt.
  • Saites, kas atveras jaunā logā bez ārējas saites ikonas
• Vispārēja kvalitātes nodrošināšana
  • Pārbauda, vai tiek izmantots sarakstu formatējums, nevis zvaigznītes, skaitļi un burti
  • LIELUS DAUDZUMUS AR CAPS LOCK RAKSTĪTA TEKSTA
  • Tabulas bez galvenēm un tabulas, kurās tabulas galveņu (<th>) vietā izmantoti dokumenta virsraksti („Virsraksts 3”)
  • Saites uz PDF un citiem dokumentiem, atgādinot lietotājam pārbaudīt lejupielādējamā faila pieejamību vai nodrošināt alternatīvu, pieejamu formātu
  • Iegultus videoklipus, atgādinot lietotājam pievienot titrus
  • Iegultu audio saturu, atgādinot lietotājam nodrošināt atšifrējumu
  • Iegultu sociālo mediju saturu, atgādinot lietotājam nodrošināt alternatīvā teksta elementus

Esam nodevuši JavaScript bibliotēku kopienai, izveidojuši lietošanai gatavu Drupal integrāciju un sākuši darbu pie lietošanai gatavas WordPress integrācijas.

Ceļā uz 3. fāzi: pieejamība pēc noklusējuma

Daudzējādā ziņā Editoria11y ir pagaidu risinājums. Lielākā daļa kļūdu, ko tas atrod, radušās tāpēc, ka satura autoriem izvirzījām jaunas prasības („veidojiet saturu ar labu struktūru”), bet devām rīkus, kas mudināja uz pretējo.

Ceļš uz priekšu ir padarīt pieejama satura veidošanu vieglāku un pēc iespējas automātiskāku. Kā tas izskatīsies, vēl nav skaidrs, bet, visticamāk, tas ietvers, piemēram:

• Pārdomāt, kādas iespējas ir pieejamas. Piemēram: ja jau mēs lietotājiem atkārtoti sakām, ka tīmeklī tekstu nevajag izlīdzināt abās malās, vai nav pienācis laiks atteikties no pogas „izlīdzināt tekstu abās malās”?
• Pārdomāt noklusējuma iespējas. Piemēram: vairumā satura pārvaldības sistēmu noklusējuma tabulai nav galveņu. Lietotājam pašam jāzina, ka jānoklikšķina uz „rekvizīti” un jāpievieno pieejamības funkcijas; varbūt ir laiks to apgriezt otrādi?
• Apsvērt paredzošo formatēšanu un „mājienus darba laikā”. Ja lietotājs visu rindu padara treknu, vai varam ieteikt pārvērst to par virsrakstu? Ja lietotājs grasās izvēlēties virsrakstu, vai varam uzminēt, kādu virsraksta līmeni viņš vēlas, nevis piedāvāt sešas iespējas? Vai varam nodrošināt apmācību īstajā brīdī par sarežģītām koncepcijām?